Jaunie žurnālisti pētīs problēmas, ar ko saskaras bāreņi un cilvēki ar garīgiem traucējumiem

Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas treniņu cikla “The Code of Democracy” ietvaros trīs jauno žurnālistu grupas uzsākušas darbu pie pētījumiem par Latvijas bērnu namu spēju sagatavot jauniešus patstāvīgai dzīvei, kontrocepciju slēgtajās institūcijās un darba iespējām cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem.

No 22. līdz 24. februārim notika projekta “The Code of Democracy” otrais treniņš, kura laikā dalībnieki no Latvijas un Lietuvas nevalstisko organizāciju ekspertu un žurnālistikas mentoru vadībā izstrādāja pētījuma plānus, kā arī guva praktiskas intervēšanas iemaņas un sensitīvas informācijas iegūšanas prasmes. Treniņa laikā liels akcents tika likts uz iespējamajām pārmaiņām, ko nesīs dalībnieku radītie raksti, video un multimediālie darbi.

Projakta dalībnieki neuzskata, ka ar rakstu vai video vien spēs radīt nozīmīgas pārmaiņas, taču ir apņēmības pilni radīt arī mazu ietekmi, vēršot sabiedrības uzmanību uz problēmām, ar ko nākas saskarties mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai.

“Pagaidām esmu sajūsmā par izvēlēto tēmu,” attieksmi pauž projekta dalībniece Aija Ceplīša. Pētīt to, kā bērnu nami Latvijā jauniešus sagatavo patstāvībai, Aija nolēma, jo vairākus gadus apciemoja vienu no tiem. “Mani patīkami pārsteidza, ka tajā viss ir pakārtots bērniem un viņiem nekas no primārām vajadzībām netrūkst. Tomēr, saprotu, ka viņu īstā dzīve sāksies pēc bērnu nama. Vai viņi spēs izdzīvot tajā? Ikdienā bērnu namā nevajag ne mazgāt traukos, ne nolasīt elektrības skaitītāju, ne noslēgt īres līgumu. Uzsākot patstāvīgu dzīvi, daudzi no viņiem apjūk un nonāk dažādās riska grupās. Savā pētījumā noskaidrosim vai šī problēma pastāv un kā to varētu risināt.”

Arī projekta dalībniece Katrīna Žukova ir entuziasma pilna veikt pētījumu par kontrocepciju slēgtajās iestādēs, konkrēti, pētot to, kā tā tiek īstenota namos, kur mīt cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem.
“Mūsu mazā grupiņa ir apņēmības un iedvesmas pilna pēc pirmajām divām projekta nedēļas nogalēm un, manuprāt, tieši tas, ir vajadzīgs, lai pētījums tiktu paveikts,” iespaidos dalās Katrīna.

Savukārt projekta dalībniece Līga Gutāne, kas pēta cilvēku ar psihiskiem traucējumiem integrēšanu darba tirgū, jūtas satraukta: “Gluži kā ar citām šī projekta tēmām, arī šī līdzi nes atbildību par veidu kā tā tiks pasniegta. [..] Tomēr ir svarīgi turēties pie mērķa un tiekties uz labāko, neaizmirstot tēmas nozīmi un to, ko raksts un tajā ieliktais darbs varētu nest.”

Informācijas, viedokļu un pierādījumu vākšanai dalībniekiem ir dots pusotrs mēnesis. Tā laikā viņiem tiks sniegta mentoru un ekspertu palīdzība.

Pēdājais projekta treniņš notiks 12. - 15. aprīlī, Lietuvā. Tā laikā dalībnieki tiks sagatavoti, lai ievākto informāciju lasītājiem pasniegtu interesantā, saprotamā un atbildīgā veidā, nenodarot kaitējumu pētījumā minētajām sociālajām grupām un to pārstāvjiem.

Projekts tapis ar Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne Darbībā” atbalstu. To īsteno Sociālās integrācijas institūts Lietuvā un Latvijas jauno žurnālistu organizācija FEJS Latvija.