Jaunie žurnālisti pētīs problēmas, ar ko saskaras bāreņi un cilvēki ar garīgiem traucējumiem
![]() |
Pētījuma plāna izstrāde |
Starptautiskā
pētnieciskās žurnālistikas treniņu cikla “The Code of
Democracy” ietvaros trīs jauno žurnālistu grupas uzsākušas
darbu pie pētījumiem par Latvijas bērnu namu spēju sagatavot
jauniešus patstāvīgai dzīvei, kontrocepciju slēgtajās
institūcijās un darba iespējām cilvēkiem ar garīgās veselības
traucējumiem.
No 22. līdz 24.
februārim notika projekta “The Code of Democracy” otrais
treniņš, kura laikā dalībnieki no Latvijas un Lietuvas
nevalstisko organizāciju ekspertu un žurnālistikas mentoru vadībā
izstrādāja pētījuma plānus, kā arī guva praktiskas
intervēšanas iemaņas un sensitīvas informācijas iegūšanas
prasmes. Treniņa laikā liels akcents tika likts uz iespējamajām
pārmaiņām, ko nesīs dalībnieku radītie raksti, video un
multimediālie darbi.
Projakta dalībnieki
neuzskata, ka ar rakstu vai video vien spēs radīt nozīmīgas
pārmaiņas, taču ir apņēmības pilni radīt arī mazu ietekmi,
vēršot sabiedrības uzmanību uz problēmām, ar ko nākas
saskarties mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai.
“Pagaidām esmu
sajūsmā par izvēlēto tēmu,” attieksmi pauž projekta
dalībniece Aija Ceplīša. Pētīt to, kā bērnu nami Latvijā
jauniešus sagatavo patstāvībai, Aija nolēma, jo vairākus gadus
apciemoja vienu no tiem. “Mani patīkami pārsteidza, ka tajā viss
ir pakārtots bērniem un viņiem nekas no primārām vajadzībām
netrūkst. Tomēr, saprotu, ka viņu īstā dzīve sāksies pēc
bērnu nama. Vai viņi spēs izdzīvot tajā? Ikdienā bērnu namā
nevajag ne mazgāt traukos, ne nolasīt elektrības skaitītāju, ne
noslēgt īres līgumu. Uzsākot patstāvīgu dzīvi, daudzi no
viņiem apjūk un nonāk dažādās riska grupās. Savā pētījumā
noskaidrosim vai šī problēma pastāv un kā to varētu risināt.”
Arī projekta
dalībniece Katrīna Žukova ir entuziasma pilna veikt pētījumu par
kontrocepciju slēgtajās iestādēs, konkrēti, pētot to, kā tā
tiek īstenota namos, kur mīt cilvēki ar garīgās veselības
traucējumiem.
“Mūsu mazā grupiņa ir apņēmības un iedvesmas pilna pēc pirmajām divām projekta nedēļas nogalēm un, manuprāt, tieši tas, ir vajadzīgs, lai pētījums tiktu paveikts,” iespaidos dalās Katrīna.
“Mūsu mazā grupiņa ir apņēmības un iedvesmas pilna pēc pirmajām divām projekta nedēļas nogalēm un, manuprāt, tieši tas, ir vajadzīgs, lai pētījums tiktu paveikts,” iespaidos dalās Katrīna.
Savukārt projekta
dalībniece Līga Gutāne, kas pēta cilvēku ar psihiskiem
traucējumiem integrēšanu darba tirgū, jūtas satraukta: “Gluži
kā ar citām šī projekta tēmām, arī šī līdzi nes atbildību
par veidu kā tā tiks pasniegta. [..] Tomēr ir svarīgi turēties
pie mērķa un tiekties uz labāko, neaizmirstot tēmas nozīmi un
to, ko raksts un tajā ieliktais darbs varētu nest.”
Informācijas, viedokļu
un pierādījumu vākšanai dalībniekiem ir dots pusotrs mēnesis.
Tā laikā viņiem tiks sniegta mentoru un ekspertu palīdzība.
Pēdājais projekta
treniņš notiks 12. - 15. aprīlī, Lietuvā. Tā laikā dalībnieki
tiks sagatavoti, lai ievākto informāciju lasītājiem pasniegtu
interesantā, saprotamā un atbildīgā veidā, nenodarot kaitējumu
pētījumā minētajām sociālajām grupām un to pārstāvjiem.
Projekts
tapis ar Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne Darbībā”
atbalstu. To īsteno Sociālās integrācijas institūts Lietuvā un
Latvijas jauno žurnālistu organizācija FEJS Latvija.