Jaunie Latvijas un Lietuvas žurnālisti aktualizē sociāli ievainojamo sabiedrības grupu problēmas

Ilona Nukševica

Lietuvā pastāv homoseksuālas ģimenes ar bērniem, cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem tiek piemērota piespiedu kontracepcija – tie ir tikai daži no Latvijas un Lietuvas jauno žurnālistu, projekta The Code of Democracy dalībnieku atklājumiem. Ar trešo žurnālistikas treniņu, kas notika Valmierā no 31. augusta līdz 2. septembrim, noslēdzās projekta pirmais posms, kura laikā no jūnija līdz septembrim jaunie žurnālisti strādāja pie pētniecisko rakstu izveides par sociāli ievainojamām grupām.

Projekta ideja radās lietuviešu nevalstiskajai organizācijai Nacionālais sociālās integrācijas institūts (Nacionalinis socialinės integracijos institutas), kas nodarbojas ar sociāli ievainojamo grupu integrācija sabiedrībā, kā arī jauno žurnālistu izglītošana par ētisku sociālo žurnālistiku. Latvijas pusi projektā pārstāv jauno žurnālistu biedrība FEJS Latvija un Vidzemes Augstskola. Iepriekšējie divi šī cikla treniņi norisinājās Lietuvā laikā no 27. jūnija līdz 29. jūnijam un no 18. jūlija līdz 20. jūlijam.

Projekta laikā vairāk kā trīsdesmit jauno žurnālistu no Latvijas un Lietuvas, konsultējoties ar pieredzējušiem žurnālistiem un cilvēktiesību ekspertiem, trīs mēnešus sešās grupās kopīgi strādāja pie pētnieciska raksta tapšanas par tādām tēmām kā bijušo ieslodzīto sociālās integrācijas iespējas, bērnu tiesības homoseksuālā ģimenē, cilvēku ar kustību traucējumiem iekļūšana un pārvietošanās Latvijas Universitātē, piespiedu kontracepcijas piemērošana ārstniecības iestādēs cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem, vardarbība pret sievietēm ģimenēs, kā arī aizspriedumi un rasisms uz kuru pamata cilvēki netiek ielaisti izklaides iestādēs.

Noslēguma treniņā Valmierā jaunie žurnālisti stāstīja par grūtībām ar kurām saskārušies pētot izvēlēto tēmu, kā arī prezentēja savāktos materiālus. Treniņa laikā jauniešiem bija arī iespēja noklausīties arī brīvžurnālista Didža Melbikša un Dienas žurnālistes Lauras Dzērves pieredzes stāstus par to, kā medijos top materiāli par sociāli ievainojamām grupām. D. Melbiksis uzsvēra, ka katram žurnālistam pirmkārt jāatbild uz jautājumu “Kāpēc es rakstu?”, kā arī jāapzinās mediju loma un žurnālista atbildība noteiktu uzskatu popularizēšanā. “Kas ir objektīvs? Kas ir normāls? Parasti tas ir vidusšķiras baltais vīrietis. Kāpēc netiek jautāts citu cilvēku viedoklis? Kāpēc rakstos par abortiem lielākoties netiek prasīts sieviešu viedoklis?” daži no jautājumiem, kurus jaunajiem žurnālistiem uzdeva D. Melbiksis. Savukārt, L. Dzērve minēja spilgtus piemērus no savas pieredzes, kad mediji publiskojuši vardarbība cietušu bērna un vecāku vārdus un dzīvesvietu, tādējādi traumējot bērnu. Žurnāliste uzsvēra, ka, rakstot par sociāli ievainojamām grupām, katrreiz svarīgi izvērtēt vai pārāk detalizētas informācijas publiskošana sniegs sabiedrībai labumu. Tāpat L. Dzērve stāstīja par to, ka rakstos nav jāuzsver tikai sociāli ievainojamo grupu pārstāvja cietēja statuss, kā arī nav jāizvēlas tikai stereotipizēti gadījumi, piemēram, HIV pozitīvi ir tikai narkomāni vai homoseksuāli orientēti cilvēki.

Tāpat treniņa laikā padomus katrai dalībnieku grupai individuāli sniedza pētnieciskās žurnālistikas centra Re: Baltica direktore Inga Spriņģe, Viļnas Universitātes žurnālistikas un mediju lektore Džina Donauskaitė, kā arī cilvēktiesību eksperte no ASV Elise Filo.

Dalībnieku izveidotie raksti tiks publicēti Latvijas un Lietuvas medijos septembrī un oktobrī. Papildus notiks arī projekta rezultātu prezentācijas pasākumi. Raksti tiks tulkoti arī angļu valodā un publicēti vairākos Eiropas medijos.

Nākamais projekta The Code of Democracy cikls sāksies jau 17. septembrī ar jaunu dalībnieku atlasi un pirmās kārtas uzdevumu. Savukārt pirmais žurnālistikas treniņš projekta dalībniekiem notiks Lietuvā janvāra beigās. Projekts tapis ar Eiropas Komisijas programmas “Jaunatne Darbībā” atbalstu.