Jaunie Latvijas un Lietuvas žurnālisti aktualizē sociāli ievainojamo sabiedrības grupu problēmas
Ilona
Nukševica
Lietuvā
pastāv homoseksuālas ģimenes ar bērniem, cilvēkiem ar garīgās
veselības traucējumiem tiek piemērota piespiedu kontracepcija –
tie ir tikai daži no Latvijas un Lietuvas jauno žurnālistu,
projekta The Code of Democracy dalībnieku atklājumiem. Ar
trešo žurnālistikas treniņu, kas notika Valmierā no 31. augusta
līdz 2. septembrim, noslēdzās projekta pirmais posms, kura laikā
no jūnija līdz septembrim jaunie žurnālisti strādāja pie
pētniecisko rakstu izveides par sociāli ievainojamām grupām.
Projekta ideja radās
lietuviešu nevalstiskajai organizācijai Nacionālais sociālās integrācijas institūts (Nacionalinis
socialinės integracijos institutas),
kas nodarbojas ar sociāli ievainojamo grupu integrācija sabiedrībā,
kā arī jauno žurnālistu izglītošana par ētisku sociālo
žurnālistiku. Latvijas pusi projektā pārstāv jauno žurnālistu
biedrība FEJS Latvija
un Vidzemes Augstskola.
Iepriekšējie
divi šī cikla treniņi norisinājās Lietuvā laikā no 27. jūnija
līdz 29. jūnijam un no 18. jūlija līdz 20. jūlijam.
Projekta
laikā vairāk kā trīsdesmit jauno žurnālistu no Latvijas un
Lietuvas, konsultējoties ar pieredzējušiem žurnālistiem un
cilvēktiesību ekspertiem, trīs mēnešus sešās grupās kopīgi
strādāja pie pētnieciska raksta tapšanas par tādām tēmām kā
bijušo ieslodzīto sociālās integrācijas iespējas, bērnu
tiesības homoseksuālā ģimenē, cilvēku ar kustību traucējumiem
iekļūšana un pārvietošanās Latvijas Universitātē, piespiedu
kontracepcijas piemērošana ārstniecības iestādēs cilvēkiem ar
garīgās veselības traucējumiem, vardarbība pret sievietēm
ģimenēs, kā arī aizspriedumi un rasisms uz kuru pamata cilvēki
netiek ielaisti izklaides iestādēs.
Noslēguma
treniņā Valmierā jaunie žurnālisti stāstīja par grūtībām ar
kurām saskārušies pētot izvēlēto tēmu, kā arī prezentēja
savāktos materiālus. Treniņa laikā jauniešiem bija arī iespēja
noklausīties arī brīvžurnālista Didža Melbikša un Dienas
žurnālistes Lauras Dzērves pieredzes stāstus par to, kā medijos
top materiāli par sociāli ievainojamām grupām. D. Melbiksis
uzsvēra, ka katram žurnālistam pirmkārt jāatbild uz jautājumu
“Kāpēc es rakstu?”, kā arī jāapzinās mediju loma un
žurnālista atbildība noteiktu uzskatu popularizēšanā. “Kas ir
objektīvs? Kas ir normāls? Parasti tas ir vidusšķiras baltais
vīrietis. Kāpēc netiek jautāts citu cilvēku viedoklis? Kāpēc
rakstos par abortiem lielākoties netiek prasīts sieviešu
viedoklis?” daži no jautājumiem, kurus jaunajiem žurnālistiem
uzdeva D. Melbiksis. Savukārt, L. Dzērve minēja spilgtus piemērus
no savas pieredzes, kad mediji publiskojuši vardarbība cietušu
bērna un vecāku vārdus un dzīvesvietu, tādējādi traumējot
bērnu. Žurnāliste uzsvēra, ka, rakstot par sociāli ievainojamām
grupām, katrreiz svarīgi izvērtēt vai pārāk detalizētas
informācijas publiskošana sniegs sabiedrībai labumu. Tāpat
L. Dzērve stāstīja par to, ka rakstos nav jāuzsver tikai sociāli ievainojamo grupu pārstāvja cietēja statuss, kā arī nav jāizvēlas tikai stereotipizēti
gadījumi, piemēram, HIV pozitīvi ir tikai narkomāni vai
homoseksuāli orientēti cilvēki.
Tāpat
treniņa laikā padomus katrai dalībnieku grupai individuāli
sniedza pētnieciskās žurnālistikas centra Re: Baltica direktore
Inga Spriņģe, Viļnas Universitātes žurnālistikas un mediju
lektore Džina Donauskaitė, kā arī cilvēktiesību eksperte no ASV
Elise Filo.
Dalībnieku
izveidotie raksti tiks publicēti Latvijas un Lietuvas medijos
septembrī un oktobrī. Papildus notiks arī projekta rezultātu
prezentācijas pasākumi. Raksti tiks tulkoti arī angļu valodā un
publicēti vairākos Eiropas medijos.
Nākamais
projekta The Code of Democracy cikls sāksies jau 17. septembrī
ar jaunu dalībnieku atlasi un pirmās kārtas uzdevumu. Savukārt
pirmais žurnālistikas treniņš projekta dalībniekiem notiks
Lietuvā janvāra beigās. Projekts tapis ar Eiropas Komisijas
programmas “Jaunatne Darbībā” atbalstu.