Jaunas žurnālistes stāsts par pasakainu izdevību ar morāli

09:33 FEJS Latvija 0 RAKSTA


Nika Aleksejeva, LU žurnālistikas moduļa pēdējā kursa studente

Avots: blogs.tribune.com
Stāsts, kā es sāku strādāt ekonomikas žurnālā „Kapitāls”, nedaudz atgādina pasaku par Pelnrušķīti. Šoreiz nekādas banalitātes par skaisto princi un kristāla kurpīti. Stāsta morāle slēpjas smagā, nepateicīgā darbā, ko vēlāk liktenis atalgo. Vai, kā izteicos! Tomēr formula ir īstā. Iespējams noderēs vēl kādam iesācējam.


Kad mazgāju grīdu

Lai arī cik skarbi, atceroties šo pasaku, tas nesaknētu, sāku tiešām ar kaut ko, kur spēku ieguldi, bet atdeve minimāla – bloga rakstīšana. Pretēji Pelnrušķītes case, tā bija mana izvēle. Lai gan pirms tam ņēmos ar video un pat biju izgājusi vasaras praksi „Panorāmā”, nolēmu atgriezties pie žurnālistikas pamatiem – rakstīšanas. Tā nu es gāju uz dažādiem pasākumiem, kas tolaik sasaucās ar aktuālo ārkārtas vēlēšanu tēmu, oligarhiem un pārējiem pasaku tēliem, kas mājoja sabiedrības prātos, un rakstīju par tiem brīvā, nepiespiestā veidā. Protams, pieminēju dažādus faktus, sakarības, taču to visu darīju rotaļīgā veidā, lai pašai pēc tam prieks lasīt. To publicēju savā blogā, kuram auditorija ir gaužām maza, Draugiem.lv, kur publicitāte maķenīt lielāka un visbeidzot LU Komunikācijas zinātnes veidotajā interneta platformā „MansMedijs.lv”. Tā man pagāja kādi 2 mēneši, kad pēkšņi uzradās Labā krustmāte feja.

Uzaicinājums uz balli

Grūti pateikt, kas bija lielāka krustmāte – portāls „MansMedijs.lv” vai mans pasniedzējs, bijušais LTV direktors Rolands Tjarve. Kādu dienu viņš pienāk man klāt un saka, ka ar mani vēlas runāt žurnāla „Kapitāls” galvenais redaktors Agnis Buda. Viņš esot jautājis R. Tjarvem, lai iesaka jaunus, daudzsološus žurnālistus, un R. Tjarve ieteica apskatīties pašam portālā „MansMedijs.lv”. Tā nu A. Buda nolūkoja mani un manu kursa biedreni. Tagad abas rakstām žurnālam „Kapitāls”.

Balle turpinās

Iespējams A. Buda šajā stāstā arī ir princis, kas saskatīja Pelnrušķītes – jaunās žurnālistes – rakstu valodas skaistumu, tomēr par to vēl pāragri spriest. Balle turpinās un kristāla kurpīti zaudēt pagaidām negrasos. Pārāk interesanti viesi šajā ekonomikas ballē. Pirms tam vasarā man radās lieliska iespēja palīdzēt Re: Baltic dibinātājai, TV3 „Nekā personīga” vadītājai Ingai Sprinģei pētīt partiju ziedotājus. Toreiz skaitļi pārvērtās interesantos stāstos, kas uzdzina mazus nepacietības šermulīšus atklāt vēl, vēl un vēl. Šī sajūta man laiku pa laikam rodas arī rakstot žurnālam „Kapitāls”. Visspilgtāk to izjutu, rakstot par IKI un Cento ķēdes vadītāja PALLINK maksātnespējas gadījumu. Lieta vēl turpinās un tur parādās aizvien interesantāki gājieni, ko noteikti ielikt savā jaunā žurnālista čemodānā.

Šis gadījums gan tāds eklērs uz pārējo rakstu fona, ko salīdzinātu ar, piemēram, biezpiena plātsmaizēm. Dažos no tiem ir tikai rozīnes. Citos arī marmelādes gabaliņi. (Atvainojos to priekšā, kam lasot sariešas siekalas). Patiesi. Lai gan man nav spēcīgu priekšzināšanu ekonomikā, savulaik iegūtā prasmes mācīties un nebaidīties no „stulbiem jautājumiem” ir manas labākās sabiedrotās. Es parasti rakstu par tēmām, kas līdz šim noteiktā leņķī nav skatītas, tāpēc ir brīva vieta jauniem atklājumiem, kurus citiem komentēt grūti. Galvenais, lai viss ir precīzi un balstās faktos un citātos. Tad secinājumi un vēstījums rodas paši.

Tā arī ir mana galvenā stratēģija, lai balle turpinās un iepazīstu šo krāšņo biznesa pasauli aizvien vairāk, jo, atzīsim, mūsu valstī viss griežas ap naudu.

Morāles vietā

  1. Zem guļoša akmens ūdens netek, tāpēc, lai atrastu darbu, sāc strādāt jau tagad. Pieredzei darba tirgū vienmēr ir nozīme.
  2. Jebkurš darbs, kurš sagādā prieku Tev, sagādās to arī citiem
  3. Izmanto izdevību iemācīties no katra raksta un ieliec to savā „pasaules redzējuma” skapī. Vai nav lieliski uzzināt par lietām, kādas tās patiesi ir un par to vēl saņemt algu?

Dzīves moto: „Nožēlo izdarīto, nevis neizdarīto!”