Es pavēlu – palielini savu CV!

11:26 FEJS Latvija 0 RAKSTA


Avots: kim.lv
Roberts Vīksne, LU pēdējā kursa žurnālists

Kuram patīk strādāt un par to nesaņemt ne santīma? Nav labi, vai ne? Ar šo rakstu es gribu vērst jauno žurnālistu, un vispār visu pārējo jauniešu uzmanību uz to – kamēr Tev mutē „nesmeļas ūdens”, dari visu, strādā visur, dodies visur! Neskatoties uz to, ka Tev par to nemaksā!

             Visiem sen zināms stereotips par to, ka students ir nabadzīgs un viņam nav ko ēst. Tāpēc arī studentam iemirdzas acis ikreizi, kad kāds viņam noliek „desmitnieku” par kādu padarītu darbiņu.  Nav jābūt Šerloka Holmsa asajam prātam, lai saprastu, ka nevienam nepatīk par darbu saņemt 0.
            Pēc savas pieredzes varu teikt, ka esmu darījis nenormāli daudz darbu, par to nesaņemot algu materiālā veidā. Atzīšos, ka ir bijuši brīži, kad liekas: „Pie velna! Es neesmu nekāds jefiņš, kurš tagad staipīs kameras un skraidīs pa visu pilsētu, bez jebkādas samaksas.” Vairumā gadījumu cilvēki neiztur un iet strādāt kādu apmaksātu darbu, taču citā nozarē, kas parasti nav saistīta ar to, kurā students mācās.
            Es domāju, ka visi ir dzirdējuši cilvēkus sakām – bez kontaktiem Tu esi nekas. Tāpat gudrā klasesbiedrene, kas 12 gadus mācījās uz deviņi un desmit, pēc universitātes strādā par nabaga grāmatvedi kādā necilā vietā, jo tā vietā, lai socializētos un darbotos, viņa ir sēdējusi mājās pie grāmatām un „zubrijusies”. Bet tikai nevajag no viena grāvja lēkt otrā, jo bez labas izglītības Tu arī esi nekas. Tev var atņemt naudu, Tev var atņemt dzīvokli, Tu vari pazaudēt mašīnu, taču to, ka Tev ir Bakalaura grāds kādā zinātnē to neviens Tev nekad neatņems.
            Šeit sākas mana īsā stāsta otrā daļa. Izglītība bez prakses arī ir tikai necila, mazatalgota darba vērta. Tas ir tāpat, kā rakstīt kursa darbu, uzrakstot tikai teoriju, bet pētījumu netaisot. Student, ir laiks pētīt! Ja Tev piezvana, atraksta vai pajautā, vai Tu negribi darboties kādā darbiņā, kas ir saistīts ar Tavu jomu, tad nevilcinoties saki – jā! Reti kurā darbā studentam maksās tā, lai to varētu just. Runājot par kontaktiem, tad es varu pateikt, ka dabūt darbu radio var tikai, ja Tu kādu pazīsti vai kāds ir Tevi ieteicis.
            Nesen epastā iekrita paziņojums visiem kursabiedriem par to, ka ir iespēja stažēties LTV1 rīta programmā „Labrīt, Latvija!”, taču alga par to nebija plānota. Es īsti nezinu, kā tur iznāca, vai kāds tur arī strādāja, taču zinu to, ka es to ieteiktu darīt visiem, kuri studē žurnālistiku un nav bijuši televīzijā. Iedomājieties, ja Jūs nenormāli gribētu tikt kādā televīzijā, lai darītu vienalga ko, vai, ja tiktu izsludināts konkurss uz brīvu raidījuma vadītāja vai reportiera amatu. Iesniedzot CV, konkursa rīkotāji ieraudzītu ierakstu: 2012. – „Strādāju LTV rīta programmā par izklaides ziņu diktoru.” Potenciālais darba devējs priekā plaukšķinātu plaukstas, jo televīzijas „vilkam” negribas krāmēties ar cilvēku, kurš sarkst, trīc, dreb un īsti nezina, kur skatīties. Tāpēc, ja Tev kādreiz piedāvā izveidot bezatlīdzības sižetu par slieku audzēšanas īpatnībām 18. gadsimta Francijā, tad nešķobies! Pieņem izaicinājumu!
            Gribu padalīties ar pāris domu graudiem un atziņām, lai varētu veiksmīgi noslēgt šo rakstu. Neviens darbs šajā pasaulē nekad nav ticis darīts bez atlīdzības. Jo ne vienmēr atlīdzība nozīmē naudu. Ir viens ļoti labs teiciens šajā sakarā - Experience is what you get, when you don’t get what you want (Pieredze ir tas, ko tu gūsti, kad nesaņem to, ko esi vēlējies). Nekaunies strādāt nepopulārās vietās. Es, piemēram, jau 3. gadu strādāju radio NABA, kur es neesmu saņēmis ne santīma, un es neteiktu, ka NABA no „lielā pīrāga” ņem ievērojamu gabaliņu (pēc TNS Latvija 2012.g. ziemas datiem radio NABU reizi nedēļā klausās 0.3% no visiem radio klausītājiem Latvijā. Tie ir aptuveni 5000 tūkstoši klausītāji), taču es esmu laimīgs, ka man kāds ļauj sēsties pie mikrofona un megahercu frekvencē uzrunāt cilvēkus par savu sirdslietu. Gribu piekodināt, ja jums uzticēs darbu, bez atalgojuma, un Jūs to darīsiet slikti, bez degsmes, tad iegaumējiet teicienu – What goes around comes around. Es nezinu īsti precīzu tulkojumu, taču tas ir tas pats, kas – ko sēsi to pļausi, tikai angliski man tas skan labāk. Ja esi students un neko nedari, bet tikai mācies, un Tev šķiet, ka esi komforta zonā, tad Tu rūgti maldies.


„Do not wait; the time will never be "just right'. Start where you stand, and work with whatever tools you may have at your command, and better tools will be found as you go along,”

Napoleon Hill

P.S. Pielikumā gribu piedāvāt manis veidotus, īsus, inscinētus video stāstus par brīvprātīgo darbu, kurus veidoju vienam konkursam.

P.S.S. Tajā konkursā vinnēju jaunu portatīvo datoru.