Par kino gaumi nestrīdas jeb kino žurnālistika jauniņās acīm
Zelma Strupka, LU 3. kursa žurnālistikas studente, kinomīle
![]() |
Avots: Zelmi's Blog |
Dažreiz liekas, ka kino kritiķi ir
cilvēki, kuri tikai vāvuļo par filmām
tīri subjektīvā līmenī, filigrāni savijot vārdu pavedienus un mēģinot
izklausīties pēc iespējas inteliģentāk, vēl pievienojot miljons skaistu
metaforu. Sava taisnība tajā tomēr ir.
Ja esat pavērojuši situāciju Latvijā, tad
pazīstamākie kino kritiķi nepārprotami ir Normunds Naumanis, Dita Rietuma un
Daira Āboliņa, kuru vārdi ir dzirdami arī lielāko kinofestivālu, mediju un kino
pasākumu sakarā. Savā ziņā viņi ir manas autoritātes. Protams, nevar aizmirst
arī Viktoru Freibergu, kaut gan viņš tomēr ir jāierindo citā lauciņā – kā nekā,
Freibergs ir kino vēsturnieks un eksperts, kura zināšanas par kino sniedzas
krietni tālāk par vārdu savārstīšanu.
Ar šo mazo prelūdiju es gribu uzdot
jautājumu gan sev, gan jums – vai skan Latvijā vēl skaļāki vārdi, kas cenšas
izlauzties un kļūt pazīstami plašākai publikai? Ne gluži. Jā, ir daudz
pretenciozu kino raidījumu, gana daudz patiešām labu kino blogeru, bet tas viss
(lai arī kā negribētos atzīt) ir pakāpi zemāk. Jaunie vēl nav ievēroti. Vai
varbūt saklausīti? Jeb vienkārši nav pielaisti, un tas ir ļoti skumji, jo es
pati esmu lasījusi tik daudz fantastisku recenziju un interesantu blogu, to
formātu, ka nu tikai! Arī runājot ar Kulturasdiena.lv
galveno redaktori Aiju Eriņu noskaidroju, ka situācija kādu laiku vēl
nemainīsies, - kāpēc vajadzīgi nezināmi, jauni, zaļi un visādi citādi nekādi
entuziasti, ja ir vecie buki, kas patīk arī lasītājiem/skatītājiem/klausītājiem?
Blogeru pasaule ir maza, sevišķi Latvijā –
no viena nonāc pie otra. Man ļoti patīk Daiņa Gžibovska kultūras blogs, jo puisim ir laba filmu
gaume, un viņš informē par dažādām aktualitātēm kino lauciņā. Tāpat vienmēr
apskatos, kas ir jauns kinokino.lv, – tur raksta Raivis Žvagiņš, kurš iesaka
labas filmas un vienmēr pasaka savas domas, kādas tās ir. Lai sekotu līdzi
VISĀM kino aktualitātēm, pietiek vien ieiet kino.kults.lv, un jūs esat nonākuši
kino vārdnīcā (lasīt: paradīzē), kur no tiesas var apmaldīties, bet informācija
bieži vien ir ļoti interesanta un noderīga. Tāpat palasiet Mārtiņa Otto (Tvnet.lv) recenzijas – īstens baudījums.
Mārtiņš māk ieintriģēt un liek pasmaidīt. Ja runājam par ārzemju kritiķiem, tad
es nemainīgi uzticos mana mīļi mīļā Pītera Traversa (Rolling Stone) recenzijām (viņš gan ir cinisma iemiesojums –
uzmanieties!), kā arī ļoti patīk, kā recenzē The Guardian kino cilvēki, - vienmēr kino viedokļu dažādība, kas ir
īpaši svarīgi. Principā, ja vēlaties plus mīnus orientēties kino vidē, iesaku
ik pa laikam palasīt The Rolling Stone,
The Variety, arī Vanity Fair.
Dārgie kino dievinātāji (pie kuriem
piederu arī es) – man nav daudzu alternatīvu šajā situācijā. Protams, ja jums tā
ir sirdslieta, tad neapstājieties – rakstiet recenzijas, maksimāli izglītojiet
sevi pašu kino jomā (tas ir vitāli svarīgi, jo pliks tjap-ljap nevienam nepatīk, pie tam vienmēr var saprast, kad jūs
vienkārši atreferējat standartus) un ieguldiet laiku kvalitatīvā, garšīgā kino, neaizmirstot, ka kino
vēsturē ir bijuši tik daudzi vareni, izcili režisori kā Federiko Felīni un
Mikelandželo Antonioni, kas neaprobežojas ar Maikla Beja Transformeriem vai Džeimsa Kamerona zili zaļajiem Avatara cilvēciņiem. Esmu ievērojusi
tendenci (kurai diemžēl sekoju arī es pati), ka cilvēku, kuri rakstītu par new - art vai Eiropas filmām, praktiski
nav. Un žēl, jo man pašai šie abi lauciņi ir gana vāji pazīstami.
Runājot
par stilu, tad tas ir jāatrod. Lasītājs pierod pie jūsu stila, un viņš sagaida
to atkal. Atceros, kad mācījos Helsinkos, man pasniedzējs noteica, ka man ir
savdabīgs rakstības stils, ar kuru lasītājiem būs love & hate attiecības, – kāds to iemīlēs, citi šausmās brēks.
Zināmā mērā es savu stilu esmu atradusi, tomēr pēdējā laikā cenšos savā blogā
rakstīt ne tikai pēc būtības, bet arī par filmas režisoriem un aktieriem, viņu
sasniegumiem. Protams, mums visiem gribas rakstīt maksimāli daudz, pierādot,
cik mums skaista un bagāta tā latviešu valoda, tomēr atcerēsimies vienu – jo
konkrētāk, jo labāk (ai, cik gudri… Es vēl pati mācos.).
Ja
esat ieinteresēti manā kino pasaulē, gaidīšu jūsu ieteikumus te .