26.FEJS kongress par preses brīvību Vidusjūras noskaņās

16:32 FEJS Latvija 0 RAKSTA

Anna Zemblicka

Šī gada 1.-6.aprīlī Itālijā, Materā norisinājās 26.FEJS kongress, kas vienuviet pulcēja simt jaunos žurnālistikas profesionāļus un studentus, lai kopīgi apspriestu preses brīvības izaicinājumus un problēmas dažādās Eiropas valstīs.

No mūsdienu civilizācijas telpas uz viduslaikiem raksturīgo noslēgtību
Kā kongresa norises vieta tika izvēlēta neliela Dienviditālijas pilsētiņa Matera, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un kurā dzīve joprojām aizrit alām līdzīgos būcenīšos ar pavisam nelielu globalizācijas un mūsdienu piedāvāto attīstības iespēju pieskārienu. Pirmā doma, ierodoties Materā - vai šeit maz ir elektrība. Izrādās, ir gan, turklāt iedzīvotāji pat nodrošinājuši sevi ar virtuālās komunikācijas iespējām, tas ir, Interneta pieslēgumu, izstrādājuši mūsdienīgas apsildīšanas ierīces, izveidojuši kafejnīcas, dažādas atpūtas vietas un pat augstskolu. Neskatoties uz to, pilsētas modernizēšanas darbi norit lēni, jo neparastais izvietojums un pilsētai raksturīgie apbūves elementi prasa ārkārtīgi lielu finanšu ieguldījumu.

Ja esat redzējuši Mela Gibsona filmu „Kristus ciešanas”, jūs acumirklī atsauksiet atmiņā pilsētai raksturīgos alu veidojumus, stāvās aizas un mūra sienas. Īstenībā liela daļa māju būvētas tā, ka tās atrodas uz citu, zemāk esošo, mitekļu jumtiem. Kā ekskursijas laikā izteicās pilsētas gide, Materu nav iespējams nosaukt par skaistu pilsētu, taču tā ir tik interesanta, ka līdzīgu vietu civilizācijas vēsturē neatrast. Turklāt Matera ir vienīgā vieta pasaulē, kur arī mūsdienās cilvēkiem ir iespēja baudīt to dzīves organizācijas formu, kādu piekopa viņu senči pirms vairākiem tūkstošiem gadu.

Kongresa centrālais uzdevums - preses brīvības apskats Eiropā
Šī gada kongresa tēma bija „Preses brīvība”, jo īpaši nozīmīga tāpēc, ka 2010.gadā virkne Eiropas valstu, kas iepriekš bija ieņēmušas vadošās pozīcijas preses brīvības jomā, strauji noslīdēja starptautiskajā reitingā saistībā ar pieaugošo spiedienu uz žurnālistu informācijas avotiem, mediju īpašnieku koncentrācijas palielināšanos un amatpersonu aso apiešanos ar žurnālistiem. Šajā sakarā jāmin Itālija, kongresa mītnes vieta, kas starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas „Reportieri bez robežām” veidotajā reitingā ieņem 49.vietu un kuras žurnālisti vēl joprojām itin bieži saskaras ar Mafijas izteiktajiem draudiem.

Kongresa ietvaros noritēja tikšanās ar profesionāliem žurnālistiem, blogotājiem, fotoreportieriem, kas vērsa uzmanību uz pastāvošajām problēmām pētnieciskajā žurnālistikā, akcentēja vārda brīvības aspektus Interneta vidē, stāstīja par darba metodēm, risinot mafijas jautājumus, kā arī veidoja dažādus diskusijas ietvarus, tostarp par Wikileaks gadījumu. Taču kā nozīmīgāko kongresa daļu var uzskatīt dalībnieku prezentācijas, kurās viņi akcentēja būtiskākās problēmas saistībā ar preses brīvību savās valstīs. Kamēr Nīderlande var lepoties ar vienu no visaugstākajiem rādītājiem, Baltkrievijas režīma ietvaros preses brīvība nav ne santīma vērta, savukārt Beļģijā novērojams saspīlējums starp franču un flāmu valodā strādājošiem žurnālistiem. Vai pastāvošie preses brīvības ierobežojumi dažādās Eiropas valstīs var tikt atrisināti tik ātri kā saistītais pieraksts matemātikā, respektīvi, viena kongresa ietvaros? Diez vai. Taču jebkuru saistīto pierakstu reiz jāsāk šķetināt. Iespējams, par vienu no risinājuma atslēgām kļūs grāmata, ko Itālijā paredzēts izdot šī gada rudenī un kurā būs ietverti visu kongresa dalībnieku stāsti par preses brīvību Eiropā.


Kongress – studentu un jauno profesionāļu tikšanās forums
Ik gadu pulcējot simt jaunos profesionāļus no visas Eiropas, FEJS rīkotais kongress ir viena no nozīmīgākajām pieredzes apmaiņas, kontaktu veidošanas un starpkultūru komunikācijas platformām. Kur maķedonieši aizmirst gadu desmitiem pastāvošo aizvainojumu pret grieķiem, skandināvi “izšļūc” no savām ierastajām atturības un lēnīguma „čībām” un aizņemas daļu itāļu un spāņu temperamenta, kur Rietumvalstu pārstāvji vairs neuzskata austrumeiropiešus par saviem “jaunākajiem un nabadzīgākajiem brāļiem” bet – tieši otrādi – ar interesi un izbrīnu klausās stāstos par dzīvi, kultūru un tradīcijām Krievijā un Baltkrievijā. Šajā kontekstā gribas pieminēt kādu vecu, bet trāpīgu teicienu, kas atspoguļo kongresa būtību, proti, mēs bijām kā krītiņi – dažādās krāsās un formās, daži no mums bija asi un spoži, citi strupi un pabalējuši, bet mēs joprojām spējām sadzīvot vienā kastītē.

Kas palika aiz kadra...
Oficiālu pasākumu un nodarbību vidū arvien pamanās iespraukties sīki, bet ārkārtīgi koši un atmiņā paliekoši neformālie akcenti. Ar ko izcēlās šis kongress... Ar Vidusjūras klimatu un pirmajām svaigajām zemenēm, ar itāļu makaroniem un picu, ko nereti ēdām trīs reizes dienā, ar grieķu dalībnieku atvērtību un pozitīvismu un vāciešu rezervētību, ar draudzīgiem jokiem par padomju laika spuldzēm un Skandināvijā dzīvojošiem polārlāčiem. Arī ar to, ka itāļiem laika organizācijas ziņā nekad nevar ticēt – ja pasaka ierasties uz desmitiem, pusstundu droši var atstāt rezervē. Tāpat ir jāpatur prātā, ka nekad nevar paļauties uz itāļu iedzīvotāju svešvalodu, šajā gadījumā angļu valodas, zināšanām. Taču tajā pašā laikā itāļu lielākajai daļai droši var uzticēties – ar savu atvērtību, možumu un dzīves uztveri viņi neļaus skumt un norobežoties pat lielākajam īgņam.


Uz tikšanos nākamajā FEJS kongresā 2012.gadā Vīnē, Austrijā!!!