Piparkūkas, žurnālistika un Igaunijas preses brīvība...

10:28 FEJS Latvija 0 RAKSTA

Marta Podniece
16.decembrī FEJS Latvija notika Ziemassvētku pasākums ar žurnālistisku ievirzi, pulcējot gan saistītus, gan nesaistītus ar šo sargsuņa profesiju, interesentus.
Galdā tika liktas gan piparkūkas, gan nesen aizvadītā FEJS Latvija [sadarbībā ar LU Fondu] rakstu konkursa „Tavā notikumu epicentrā” izvērtēšana. Kopumā projekts tika uzskatīts par veiksmīgu iniciatīvu – ar iespēju jauniešiem izpausties par tēmām, kuras viņus interesē. Konkursa tēmu izvēle vērtēta dažādi – un nevar nepiekrist, ka katram ir sava niša, kur izpausties – vienam tā ir aktualitāte, citam filozofiskas ievirzes pasaulīgais redzējums par lietu kārtību.

Pasākumā arī viesojās igauņu mūzikas menedžeris Toomas Olljum, kurš labi orientējās igauņu presē, līdz ar to bez liekām neērtībām viņam pārliecinoši varēja piešķirt mediju eksperta statusu. Sarunu tēmas attīstījās no galveno igauņu papīrformāta ziņnešu detalizēta apraksta, izvērtējot katra medija stiprās un vājās puses. Par galveno ikrīta komponentu pie kafijas krūzes var saukt laikrakstu „Eesti Paevaleht”, ko jaunais mediju eksperts pielīdzināja latviešu laikrakstam „Diena”. Īpašu atzinību mediju kritiskās domāšanas virzienā izpelnījās igauņu iknedēļas aktualitāšu žurnāls „Eesti Express”, ko var dēvēt arī par vienu no igauņu preses galvenajiem viedokļu līderiem. Pēc noformējuma un attēliem pie publikācijām, varēja noprast, ka šis biezais avīzes formāta papīra žūksnis tiešām ir zelta vērtē – attainojot bez jebkādas cenzūras Igaunijā aktuālāko gan no sabiedriskās, gan politiskās dzīves. Par to, cik tā saturs ir vērtīgs bija grūti spriest, jo starp klātesošajiem viesiem, neviens nevarēja izcelties ar igauņu valodas prasmi. Bet secinājums, pie kura nonāca gan stāstītājs, gan klausītāji – Igaunijā preses brīvības princips ir izprasts pilnībā! Tāpat vērts pieminēt, ka tieši sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija ir populārākie igauņu auditorijas patērētājkanāli – „Igaunijā mediju cilvēki ļoti piestrādā pie satura kvalitātes,” piebilda eksperts. Aktuāls bija arī mediju sāpīgais jautājums par informācijas pieejamību: sākoties Informācijas laikmetam, informācijas patērētāji ir pieraduši pie neierobežotas un brīvi pieejamas informācijas plūsmas, līdz ar to laikrakstu mājaslapas izkonkurē avīžu formātus, bet situāciju padara bēdīgu fakts, ka cilvēki nevēlas maksāt par informāciju internetā, jo vienmēr var atrast vietni, kur to pašu ziņu var izlasīt par brīvu. Turklāt, lai arī tā būtu sīknauda samaksāt par kādu rakstu, to nedara un nedarīs, jo tas ir neērti un neierasti maksāt internetā, secināja Toomas. Uz jautājumu, vai žurnālistika pārvēršas par brīvprātīgo profesiju un vai avīzēm draud izmiršana, eksperts bija pārliecināts, ka avīzes neizzudīs, jo cilvēki gribēs saņemt kvalitatīvu informāciju. Tāpat arī neizzudīs ieradums pirms gulēt iešanas palasīt žurnālu...